Foirm chuardtha

4. Mozus 33

1Šie ir Israēla bērnu pārgājieni, kā viņi iznāca no Ēģiptes pēc saviem pulkiem, būdami Mozus un Ārona rokas vadīti. 2Un Mozus uzrakstīja pēc Tā Kunga pavēles viņu iziešanu no Ēģiptes, viņu pārgājienus, un šie ir viņu pārgājieni līdz ar to apstājas vietām. 3Viņi izgāja, dodamies ceļā no Ramzesas pilsētas, pirmā mēneša piecpadsmitajā dienā, tas ir, pirmajā dienā, kas seko Pashā svētkiem, un Israēla bērni izgāja Augstākā rokas vadīti, visiem ēģiptiešiem to redzot, 4kamēr ēģiptieši apglabāja visus pirmdzimtos, ko Tas Kungs bija viņu vidū piemeklējis; un arī par viņu dieviem Tas Kungs bija Savu tiesu spriedis. 5Un Israēla bērni izgāja no Ramzesas un apmetās Sukotā. 6Un no Sukotas tie devās ceļā un apmetās Etāmā, kas atrodas tuksneša malā. 7No Etāmas viņi pagriezās pret Pihahirotu, kas pretim Baāl-Cefonai, un uzcēla savas teltis Migdolas priekšā. 8Un no Pihahirotas tie devās tālāk uz priekšu un, izgājuši cauri jūrai uz tuksnesi, viņi nostaigāja triju dienu gājumu Etāmas tuksnesī un apmetās teltīs pie Māras. 9No Māras tālāk iedami, tie nonāca Elimā, un Elimā bija divpadsmit ūdens avoti un septiņdesmit vīģu palmas, un tie tur apmetās. 10No Elimas tie devās atkal ceļā un apmetās pie Niedru jūras. 11Izgājuši no Niedru jūras, viņi apmetās Sina tuksnesī. 12Izgājuši no Sina tuksneša, viņi apmetās Dopkā. 13Izgājuši no Dopkas, viņi apmetās Alušā. 14Izgājuši no Alušas, viņi apmetās Rafidimā, un tur nebija ūdens, tautai ko dzert. 15Un tie izgāja no Rafidimas un apmetās Sinaja tuksnesī. 16Izgājuši no Sinaja tuksneša, viņi apmetās pie Kibrot-Taavas. 17Izgājuši no Kibrot-Taavas, viņi apmetās Hacerotā. 18Izgājuši no Hacerotas, viņi apmetās Ritmā. 19Izgājuši no Ritmas, viņi apmetās Rimon-Perecā. 20Izgājuši no Rimon-Perecas, viņi apmetās Libnā. 21Izgājuši no Libnas, viņi apmetās Risā. 22Izgājuši no Risas, viņi apmetās Keheletā. 23Izgājuši no Keheletas, viņi apmetās teltīs Šāfera kalnā. 24Un no Šāfera kalna viņi devās ceļā un apmetās Haradā. 25Izgājuši no Haradas, viņi apmetās Makhelotā. 26Izgājuši no Makhelotas, viņi apmetās Tahatā. 27Izgājuši no Tahatas, viņi apmetās Terahā. 28Izgājuši no Terahas, viņi apmetās Mitkā. 29Izgājuši no Mitkas, viņi apmetās Hašmonā. 30Izgājuši no Hašmonas, viņi apmetās Moserotā. 31Izgājuši no Moserotas, viņi apmetās Bene-Jagakanā. 32Un no Bene-Jagakanas viņi aizgāja un apmetās Hor-Gidgadā. 33Izgājuši no Hor-Gidgadas, viņi apmetās Jotbatā. 34Izgājuši no Jotbatas, viņi apmetās Abronā. 35Izgājuši no Abronas, viņi apmetās Ecion-Gebarā. 36Izgājuši no Ecion-Gebaras, viņi apmetās Cina tuksnesī, tas ir, Kadešā. 37No Kadešas viņi devās tālāk un apmetās pie Hora kalna, Edoma zemes malā. 38Tad priesteris Ārons uzgāja Hora kalnā pēc Tā Kunga pavēles, un tur viņš nomira četrdesmitā gada piektā mēneša pirmajā dienā, kopš Israēla bērni bija izgājuši no Ēģiptes. 39Bet Ārons bija simts divdesmit trīs gadus vecs, kad viņš Hora kalnā nomira. 40Tad kānaāniešu ķēniņš Arads, kas dzīvoja Kānaāna zemes dienvidos, Negebā, dzirdēja par Israēla bērnu nākšanu. 41Un tie aizgāja no Hora kalna un apmetās Calmonā. 42Izgājuši no Calmonas, viņi apmetās Pūnanā. 43Izgājuši no Pūnanas, viņi apmetās Obotā. 44Izgājuši no Obotas, viņi apmetās Iei-Abarīmā pie Moāba robežām. 45Izgājuši no Ijimas , viņi apmetās Dibon-Gadā. 46Izgājuši no Dibon-Gadas, viņi apmetās Almon-Diblataimā. 47Izgājuši no Almon-Diblataimas, viņi apmetās Abarima kalnājā austrumos no Nebo. 48Un, izgājuši cauri pārējiem Abarima kalniem, viņi apmetās Moāba klajumos šaipus Jordānai pretī Jērikai. 49Viņi apmetās savās teltīs Jordānas upes ielejā no Beit-Ješimotas līdz pat Ābel-Šitimai Moāba klajumos. 50Un Tas Kungs runāja uz Mozu Moāba klajumos pie Jordānas pretī Jērikai: 51"Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs iesit pār Jordānu uz Kānaāna zemi, 52tad jums jāizdzen visi tās zemes iedzīvotāji un jāiznīcina visi viņu elku tēli, tāpat arī jāizdeldē visi viņu lietie attēli un jāiznīcina viņu augstieņu svētnīcas. 53Un tad jūs pakļausit sev šo zemi un tanī dzīvosit, jo Es jums šo zemi esmu piešķīris, lai jūs to iemantotu. 54Un jums tā zeme būs jāsadala, meslus metot, savu cilšu starpā; tai ciltij, kurai vairāk ļaužu, tās īpašums jāpavairo, un tai, kurai maz ļaužu, tās īpašumam jābūt mazākam; kā katrai mesli krīt, tā lai tā saņem, tikai zemi jums būs dalīt pēc savām tēvu ciltīm. 55Bet, ja jūs neizdzīsit tās zemes iedzīvotājus, tajā ieejot, tad notiks, ka tie, kurus jūs saudzēsit, lai tie atliktos, tie jums kļūs par dadžiem jūsu acīs un par ērkšķiem jūsu sānos, un tie jums uzmāksies tai zemē, kurā jūs dzīvosit. 56Un notiks, ka tā, kā Es ar viņiem domāju darīt, tā Es ar jums darīšu."

1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965

© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965

More Info | Version Index